Sociāldemokrātisks skatlogs

Pēc Otrā Pasaules kara Ardalas rūpnieciskā sabiedrība kļuva par modernās Norvēģijas simbolu. Dažu gadu laikā Ardalu no mazapdzīvota lauku ciematiņa pārveidoja par nelielu pilsētu ar alumīnija rūpnīcu Ardal Verk.
Alumīnija rūpnīcas būvniecība Ardalā sākās 1941. gadā. Galvenais uzdevums bija izveidot lielu alumīnija rūpniecības nozari, kā daļu no Vācijas kara sniegumiem. 1945. gadā Norvēģijas valsts konfiscēja vēl nepabeigto rūpnīcu Ardalā. Rūpnīcas celtniecību pabeidza, un tā sāka darbu 1948. gadā.
Enerģētikas industrija, kas sevī ietver arī alumīnija ražošanu, bija svarīga pēckara gadu sociāldemokrātijas modernizācijas projekta sastāvdaļa. Šim periodam bija raksturīga saskaņota plānošana, kurā energoapgāde, industrializācija un reģionālā politika bija cieši saistītas. Tas noveda pie tam laikam raksturīgā fenomena: nenozīmīgas un mazas pilsētiņas padarīja atkarīgas no enerģētikas ražotnēm.

Alumīnija rūpnīca Ovre Ardalā 1948. gadā. Rūpnīcas atklāšanā sapulcējās rūpnīcas un lauku sabiedrība. The Norwegian Museum of Science and Technology

Inženieris Ardal Verk rūpnīcā

Pēckara gados Norvēģijā valdīja inženierzinātņu ēra. Industrializācija un elektrifikācija bija Strādnieku partijas valsts modernizēšanas plāna pamatā. Inženieriem bija izšķiroša loma pārmaiņu plānošanā un realizēšanā.
Ole Georgs Gjostens dzimis 1916. gadā. Viņš ieguvis ķīmijas inženiera diplomu 1939. gadā. Viņš strādāja Ardal Verk par inženiera asistentu no 1946. līdz 1949. gadam, bet 1955. gadā atsāka darbu Ardalstangena rūpnīcā par galveno inženieri.

“Ardala inženieriem ir sapņu pilsēta. Rūpnīcas inženieri atzina, ka vilinošāku darbu viņiem neatrast. Rūpnīcā bija nodrošināta ar izejmateriālu rezervēm nākotnē, kas garantēja lielus finansiālus ieguvumus, kā arī iespēju veidot industriālu sabiedrību no pašiem pamatiem. Ko vairāk var vēlēties?"
(“Milzīgā rūpnīca Ardalā”, Aktuell Nr.12, 1948. gads.)